Eko gada tēma 2017./2018.
2017./2018.m.g.
Gada tēma: Pārtika
Ekoskolas mērķi:
Izzināt galvenās sakarības starp pārtikas patēriņu un vides un sociālajām problēmām, meklēt praktiskās rīcības iespējas pārtikas patēriņa radīto ietekmju mazināšanai skolā, mājās un tuvākā apkārtnē.
Mērķi:
- Veicināt vietējas, sezonālas, pēc iespējas bioloģiski audzētas un Fair trade sertificētas pārtikas patēriņu
- Samazināt pārtikas izmešanu atkritumos
- Samazināt dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu un iepazīt alternatīvus olbaltumvielu avotus (pākšaugus u.c.)
- Apgūt gatavošanu, lai aizvietotu rūpnieciski ražotu un palmu eļļu saturošus produktus (čipsus, cepumus u.c. saldumus)
- Izzināt un veicināt lauksaimniecības šķirņu biodaudzveidību
Mācību mērķi:
Sagaidāmie mācību rezultāti darbā ar atbildīgu pārtikas patēriņu kontekstā ar apakštēmām :
Atkritumi
Tiek sagaidīts, ka skolēni:
# Ir attīstījuši zināšanas par saistību starp pārtikas izvēli un dažādu veidu atkritumu rašanos;
# Atpazīst labāko stratēģiju un diētu, ar kuru palīdzību samazināt organisko un iepakojuma atkritumu daudzumu, kā arī samazināt nepārstrādājamo atkritumu daudzumu;
# Izprot dabisku barības vielu ciklu pārtikas ražošanas un lauksaimniecības kontekstā, un spēj to pretstatīt neilgtspējīgām pārtikas ražošanas sistēmām;
# Izprot tīra krāna ūdens lietošanas nozīmi atkritumu, patērētās enerģijas un izmaksu daudzuma samazināšanā.
Transports
Tiek sagaidīts, ka skolēni:
# Izprot atšķirību starp avio, kuģu un zemes transporta veidiem, to enerģijas patēriņiem uz vienību uz kilometru un attiecīgo ietekmi uz vidi;
# Izprot vietēji audzētas pārtikas patēriņa nozīmi, pazīstams ar“pārtikas kilometru” konceptu;
# Padziļina izpratni par produktu dzīves cikla novērtējumu un par transporta nozīmīgumu kopējā vides ietekmē dažādiem produktiem;
# Atpazīst vietējā piesārņojuma ietekmi uz pārtikas kvalitāti un drošību, ko rada personīgais transports.
Ūdens
Tiek sagaidīts, ka skolēni:
# Novērtē tīra dzeramā ūdens pieejamību kā vienu no cilvēka pamattiesībām un saprot, kāpēc dažiem cilvēkiem pasaulē šobrīd nav iespējas to baudīt;
# Izprot tīra krāna ūdens lietošanas nozīmi atkritumu, patērētās enerģijas un izmaksu daudzuma samazināšanā;
# Saprot ūdens intensitātes konceptu saistībā ar patēriņa paradumiem (“ūdens pēdas nospieduma” metafora), atpazīst produktus ar visaugstāko ūdens intensitāti savā uzturā;
# Padziļina izpratni par dzīves cikla novērtējumu saistībā ar ūdens patēriņu;
# Izprot saistību starp reģionālo klimatu un gada nokrišņu daudzumu ar pieejamā ūdens daudzumu ilgtspējīgai izmantošanai, atpazīst neilgtspējīgas lauksaimniecības prakses, kas balstās gruntsūdeņu izmantošanā (piem. rīsu audzēšana Teksasā);
# Ir pazīstami ar industriālās lauksaimniecības (pesticīdu un mēslojuma lietošana) ietekmi uz ūdens kvalitāti.
Enerģija
Tiek sagaidīts, ka skolēni:
# Izprot enerģijas patēriņa atšķirīgo intensitāti saistībā ar dažādu pārtikas produktu ražošanu;
# Atpazīst augsto enerģijas patēriņu pārstrādātu ēdienu ražošanas procesā;
# Atpazīst galvenos iemeslus augsta enerģijas patēriņa pieprasījumam industriālajā lauksaimniecībā – apūdeņošana, mēslošana, transports;
# Ir pazīstami ar ilgtspējīgas lauksaimniecības praksēm un to zemāka enerģijas patēriņa iemesliem;
# Izprot enerģijas pārneses principus no ekoloģiskajās ķēdēs – no saules uz augiem, no augiem uz zālēdājiem, no zālēdājiem uz plēsējiem un līdz ar to saprot enerģijas milzīgos zudumus, kas rodas barojot industriālo fermu dzīvniekus ar cilvēkiem domāto labību;
# Ir pazīstami ar labākajām praksēm enerģijas ietaupīšanā, uzglabājot un gatavojot ēdienu savās mājās;
Mežs un bioloģiskā daudzveidība
Tiek sagaidīts, ka skolēni:
# Izprot pamatatšķirību starp industriālo un bioloģisko lauksaimniecību, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas kontekstā;
# Apzinās lauksaimniecības zemju izplešanos kā vienu no galvenajiem biotopu (tai skaitā tropu mežu) izzušanas iemesliem;
# Saprot ģenētiskās daudzveidības jēdzienu un potenciālos draudus pārtikas kultūraugu ģenētiskajai daudzveidībai no ģenētiski modificētām sugām un industriālās lauksaimniecības;
# Saprot zvejniecības industrijas (tai skaitā piezveja, pārzveja) radītos draudus jūras bioloģiskajai daudzveidībai;
# Atpazīst pārtikā lietojamās sēnes, ogas un ir informēti par indīgajām sugām.
Veselīgs dzīvesveids
Tiek sagaidīts, ka skolēni:
# Saprot pārstrādātas un rūpnieciski ražotas pārtikas kaitīgo ietekmi gan uz veselību, gan vidi;
# Apgūst jaunus veidus, kā audzēt, pagatavot savu pārtiku;
# Ir spējīgi novērtēt savus pārtikas patēriņa paradumus attiecībā gan uz savu veselību, gan vidi.
Klimata pārmaiņas
Tiek sagaidīts, ka skolēni:
# Izprot enerģijas intensitātes konceptu saistībā ar pārtikas ražošanu (izmantojot “oglekļa pēdas nospiedumu”);
# Atpazīst galvenos spēlētājus klimata pārmaiņu veicināšanā lauksaimniecībā – lopkopība, mēslojuma ražošana, rīsu audzēšana, transportēšana.
# Atpazīst saikni starp klimata pārmaiņām un potenciālu ēdiena trūkumu attīstības valstīs;
# Izprot veidus kā samazināt savu individuālo ietekmi uz klimata pārmaiņām, mainot savus ēšanas paradumus.
Skolas apkārtne
Tiek sagaidīts, ka skolēni:
# Izmanto skolas apkārtni lai mācītos par dārzniecību un pārtikā izmantojamo kultūru audzēšanu;
# Ir pieejama iespēja regulāri ēst vietēji audzētu pārtiku (vismaz garšvielas, tējas);
# Skolas projektos gūst nepieciešamās prasmes savas pārtikas izaudzēšanai.
Globālā atbildība
Tiek sagaidīts, ka skolēni:
# Izprot pārtikas drošības jēdzienu (tas nozīmē, ka cilvēkiem ne tikai ir pietiekams nodrošinājums ar pārtiku, lai neciestu badu, bet šis nodrošinājums ir arī stabils un nav pakļauts riskiem, kā plūdi, sausums, pēkšņs cenu kāpums;
# Apzinās pamatiemeslus, kāpēc mums jācenšas panākt pārtikas drošību visiem pasaules iedzīvotājiem (cilvēktiesības, solidaritāte, ilgtermiņa attīstība utt.);
# Izprot saistību starp mūsu pārtikas produktu izvēli un cilvēku labklājību citās pasaules valstīs;
# Atpazīst Godīgās Tirdzniecības (Fair Trade) un citas sertifikācijas programmas un to nozīmi.