Ekoskolas programma

_ 1

EKOSKOLU PROGRAMMA

 

EKOSKOLA VESELĪGAI SABIEDRĪBAI

 

Manuprāt, varam droši apgalvot, ka tikai veselīgā vidē aug veselīgs cilvēks. Tāpat varam arī sacīt, ka veselīgu cilvēku raksturo īpaša attieksme un saudzējoša rīcība pret vidi. Šādā aspektā bieži dzirdētais jēdziens «vides izglītība» nav attiecināms tikai uz dabas saudzēšanu, bet pauž daudz dziļāku jēgu un saturu, kas ir cieši saistīts ar atsevišķas personības izaugsmi un visas sabiedrības pilnveidošanos. Šajā ziņā ekoskolu darbība ir neatsverams ieguldījums veselīgas sabiedrības veidošanā, jo ekoskolu vides izglītības modelis, kas ir ļoti populārs visā pasaulē, audzina jaunos cilvēkus dzīvot saskaņā ar vidi, apzināties sevi kā vides sastāvdaļu. Tām jau visai daudzajām Latvijas skolām, kas pievienojušās Ekoskolu programmai, ir nozīmīgi panākumi vides sakārtošanā un saudzēšanā. Tās ir praktiskas, uzskatāmas un izmērāmas lietas, par kurām varēsit gūt priekšstatu arī šajā bukletā. Tomēr būtiskākais Ekoskolu programmas devums, ko grūti izmērīt un uzskaitīt, ir skolēnu apziņas un attieksmes veidošana. Ne tikai attiecībā pret vidi, bet galvenokārt pašiem pret sevi un citiem cilvēkiem. Ekoskolu aktivitātēs skolēni mācās būt iejūtīgi, rūpīgi, taupīgi, saprātīgi, kā arī mācās rīkoties atbildīgi pret sevi, savu sadzīvi un arī pret sabiedrību kopumā. Manuprāt, tā ir milzīga vērtība, kas mūsu sabiedrību dara bagātāku. Aicinu Latvijas skolas pievienoties Ekoskolu programmai, bet pašvaldības un vietējos uzņēmējus to visiem spēkiem atbalstīt. Jo kam gan vajadzīgas mūsu šodienas aktivitātes – darbs, bizness, politika –, ja tas viss nav ilgtspējīgi, proti, nedod ieguldījumu sabiedrības nākotnē. Nedomāju, ka patlaban esam tik nabagi, lai nerūpētos par rītdienu, kuras galvenais pamats ir šodienas skolēni. Palīdzēsim mūsu valsts nākotnes sabiedrībai kļūt veselīgai, gudrai, sociāli atbildīgai, proti, kļūt par tādiem cilvēkiem, kādus mēs vēlamies viņus redzēt!

Ar cieņu, Raimonds Vējonis Vides ministrs Vides izglītības fonds

 

Ekoskola – nākotnes skola !

Ekoskolu programma ir viens no visaptverošākajiem un arī populārākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē. Tā ir ANO Vides programmas sadarbības partnere vides izglītībā un ir ietvars vides izglītības procesa organizēšanai skolās. Tomēr ekoskola ir kas daudz vairāk par vides pārvaldību skolā. Tā ir programma, kas veicina izpratni par ilgtspējīgu attīstību gan mācību priekšmetos, gan arī ar konkrētu rīcību skolā un tās apkārtnē. Programma stimulē bērnus un jauniešus uz aktīvu līdzdalību skolas dzīvē, lai nodrošinātu vides aizsardzības pasākumu ieviešanu. Programma pamatojas uz tādām vides apsaimniekošanas sistēmām kā EMAS un ISO 14001. Sekmīgs darbs vienmēr vainagojas ar ievērojamiem rezultātiem skolas ekoloģiskās pēdas samazināšanā. Ekoskolu programmas atpazīstamākais elements un arī viens no tās veiksmes pamatcēloņiem ir stimula sistēma skolām par sekmīgu līdzdalību programmas aktivitātēs un to prasību pilnīgu ieviešanu – Zaļā karoga balva. Tas ir starptautisks apbalvojums, kas paaugstina skolas prestižu plašākā sabiedrībā un palīdz kļūt tai atpazīstamai, kā arī iesaistīties dažādos vides projektos. Ekoskolu programmā iesaistījušās vairāk nekā 20 tūkstoši skolu 46 pasaules valstīs. Šī programma nekonkurē ar citām vides izglītības iniciatīvām, bet rada ietvaru koordinētam un sekmīgam ilgtermiņa darbam ar vides izglītības jautājumiem skolās. Programmas ievērojamo panākumu pamatā ir balstīšanās uz stingru sistēmu, vienlaikus ļaujot skolām darboties ar pašu izvirzītiem mērķiem un sastādītiem plāniem.

 

Ekoskolu darba ritms

Ekoskolu būtība ir izveidot efektīvu skolas vides pārvaldes sistēmu, kas ne tikai sniegtu papildu izglītības iespējas jauniešiem, bet būtu arī efektīva un attaisnotos reālos panākumos skolas vides apsaimniekošanā un organizēšanā.

Pārvaldes sistēmas pamatā ir septiņi elementi.

  1. Ekoskolas procesu skolā vada Ekopadome. Tā organizē un vada ekoskolas aktivitātes. Padomes darba rezultātā palielinās arī demokrātija lēmumu pieņemšanā, jo tai jārisina arī skolēnu izvirzītās iniciatīvas. Skolēni ir iesaistīti dažādu viedokļu uzklausīšanā, izvērtēšanā un beigās arī lēmumu pieņemšanā.
  2. Pirms tiek uzsākti kādi vides aizsardzības pasākumi, ir nepieciešams novērtēt situāciju skolā un tās apkārtnē.

Tāpēc skolēni kopā ar skolotājiem veic skolas vides novērtējumu.

  1. Pēc situācijas izvērtēšanas var tikt izvirzīti konkrēti mērķi un uzdevumi rīcībai. Tāpēc, pamatojoties uz vides novērtējuma secinājumiem, skola katru gadu sastāda darbības plānu, sadalot pienākumus izvirzīto mērķu sasniegšanai.
  2. Lai nodrošinātu sekošanu izvirzītajiem mērķiem, ir regulāri jāizvērtē darbības plāna ieviešana. To veic Ekopadome, regulāri pulcējoties uz sēdēm un tādējādi nodrošinot procesa pārraudzību un izvērtēšanu.
  3. Jo vairāk Ekoskolu programma tiek saistīta ar mācību saturu, jo lielāki ir panākumi. Ekoskolas cenšas panākt ilgtspējīgas attīstības jautājumu integrāciju visos mācību priekšmetos.
  4. Būtiskākie uzdevumi ekoskolai ir gan veicināt ilgtspējīgas attīstības izpratni skolā, gan arī iesaistīt ekoskolas aktivitātēs visu skolu un apkārtējo sabiedrību.
  5. Katra ekoskola izstrādā arī savu vides kodeksu, kas parāda, kādas iniciatīvas skola gatavojas veikt vides situācijas uzlabošanai.

Bez tam katru gadu ekoskola izvēlas kādu tēmu, ar kuru tā pastiprināti strādā visu mācību gadu. Skolas uzdevums katrā no tēmām ir meklēt iespējas praktiski risināt problēmas, kas ir saistītas ar skolas vidi ikdienā vai arī ar aktuāliem vides jautājumiem konkrētajā teritorijā.

Iespējamās tēmas ir:

  • atkritumi,
  • enerģija,
  • ūdens,
  • transports,
  • veselīgs dzīvesveids,
  • skolas vide un apkārtne,
  • mežs,
  • klimata pārmaiņas.

Pēc sekmīga darba skola mācību gada beigās var saņemt Latvijas ekoskolas nosaukumu, pēc otrā mācību gada – starptautisko Zaļo karogu.

Ūdens

Lielākā daļa cilvēku uzskata ūdeni par kaut ko ļoti pašsaprotamu. Ūdens tek no krāna, kad mēs to atgriežam, ūdeni mēs lietojam, lai iztīrītu zobus, nomazgātu traukus vai pagatavotu ēdienu. Tomēr, liekot lietā nedaudz iztēles, ūdens kļūst arī par aizraujošu tematu mācību procesā. Ūdenim mūsu dzīvē ir īpaša nozīme. Mēs to izmantojam ne tikai dzeršanai un mazgāšanai, bet arī rūpniecībā, lauksaimniecībā un jebkura produkta ražošanā, sākot no hamburgeriem un skārda kārbām līdz laikrakstiem un automašīnām. Mūsu pieprasījums pēc ūdens ir pieaudzis tiktāl, ka dabiskais ūdens cikls tam vairs netiek līdzi. Piesārņojums, kuru galvenokārt izraisa kanalizācijas noplūdes un ķīmiskas vielas, ir padarījis tīru ūdeni par retu un vērtīgu patēriņa preci. Ūdens taupīšana nav tikai finanšu līdzekļu ekonomēšana. Pietiekams tīra ūdens daudzums ir būtisks cilvēku veselībai un videi. Daudzās pasaules valstīs nepietiekams nokrišņu daudzums izraisa ūdens trūkumu. Valstīs, kurās grūti iegūt ūdeni un kurās esošie ūdens krājumi bieži vien ir piesārņoti, efektīva ūdens attīrīšana un piegāde ir burtiski dzīvības vai nāves jautājums. Uz mūsu planētas saldūdens ir mazāk par 2% no visiem pasaules ūdens krājumiem. Tu katru nedēļu ietaupītu tik daudz ūdens, cik nepieciešams 1000 tašu tējas pagatavošanai, ja mazgātos dušā, nevis vannā. Dārza laistītājs pusstundas laikā patērē tikpat daudz ūdens, cik četru cilvēku ģimene vienā dienā.

Atkritumi

Pa sporta laukumu, apstādījumiem un gar durvīm lidojošas, vēja nestas čipsu pakas un konfekšu papīri rada sliktu iespaidu par visu skolu, par visiem tās audzēkņiem. Regulāri pārraugot atkritumu apsaimniekošanu skolā un skolas teritorijā, kā arī pārliecinoties, ka skolas teritorija vienmēr ir sakopta un tīra, gan paši skolēni, gan vietējā sabiedrība ātri pamana uzlabojumus mācību iestādes izskatā un tēlā. Teritorijas sakopšana veicina skolēnu atbildības sajūtu un lepnumu par paveikto. Tomēr, nenoskaidrojot atkritumu izcelsmi un nenovēršot cēloņus, audzēkņi riskē kļūt par atkritumu savācējiem! Skolas radīto atkritumu daudzuma samazināšana prasa laiku un gan skolas personāla, gan visu audzēkņu līdzdalību. Tomēr pēc tam skola var baudīt tiešus un tūlītējus labumus, piemēram, atkritumu izvešanas izmaksu samazināšanos. Paiet aptuveni 100 gadu, līdz alumīnija kārba dabā sadalās. Tērauda ražošana no pārstrādātiem materiāliem ietaupa 75% enerģijas, kas būtu vajadzīga tērauda izgatavošanai no neapstrādātiem materiāliem. Atkritumu sadalīšanās laiks Atkritumu veids Dabiskās sadalīšanās laiks Banānu mizas, ābolu serdes 1-2 gadi Cigarešu izsmēķi Līdz 2 gadiem Plastmasas maisiņi 10-20 gadu Alumīnija kārbas 80-100 gadu Plastmasas pudeles Bezgalīgi ilgs laiks Atkritumu samazināšana ir saistīta ar skolas iepirkto resursu pārskatīšanu. Piemēram, jo vairāk informācijas tiek uzglabāts elektroniski, jo būtiskāk samazinās papīra izmantošana – tā iepirkšana un attiecīgi arī nonākšana atkritumos.

Atkritumu otrreizēja izmantošana. Piemēram, tas pats papīrs: vai ir izmantotas abas papīra lapas puses, pirms tās tiek izmestas? Arī aploksnes var izmantot vairāk nekā vienu reizi. Jūs varat atrast labu pielietojumu arī citiem iepakojuma veidiem, piemēram, tukšas burkas, pudeles un kartona kastes lieti noder dažādu sīkumu uzglabāšanai un dažādās nodarbībās. Atkritumu pārstrādāšana. Ja skolā jau ir dalītā atkritumu savākšana, to apsaimniekošana ir viegla. Citām skolām sašķirotie atkritumi, iespējams, jāved uz vietējo pārstrādes laukumu. Arī komposts ir noderīgs resurss skolām – tas ir ne tikai bezmaksas mēslojums augļu kokiem, dārzeņiem vai puķēm, bet arī sniedz iespējas dažādiem interesantiem pētījumiem, piemēram, pelējuma, sēņu un kukaiņu pētīšanai.

Enerģija

Enerģijas izmantošana ir visas pasaules rūpe. Ikviens no mums var sniegt būtisku ieguldījumu oglekļa dioksīda izmešu daudzuma samazināšanā. Neizslēgts datora monitors pa nakti iztērē tikpat daudz elektroenerģijas, cik lāzerprinteris patērē, lai nodrukātu 800 A4 papīra lokšņu. Kopš pagājušā gadsimta enerģijas patēriņš pasaulē ir trīskāršojies. Lai apmierinātu arvien pieaugošo pieprasījumu pēc tās, elektrostacijās tiek sadedzināts aizvien vairāk fosilā kurināmā. Līdz ar dabas resursu patēriņu, šajā procesā atmosfērā izdalās ievērojams daudzums oglekļa dioksīda – gāzes, kas visvairāk vainojama pie globālajām klimata pārmaiņām. Pārlieku lielo oglekļa dioksīda daudzumu atmosfērā saista ar globālās temperatūras celšanos par pusgrādu pēc Celsija pagājušajā pusgadsimtā. Tas nešķiet daudz, bet vidējā temperatūra pirms 120 tūkstošiem gadu, kad Temzā peldēja nīlzirgi, bija tikai par 2,5oC siltāka. Pasaulē enerģijas izmantošana ir sadalīta nevienlīdzīgi: 20% cilvēku, kas dzīvo pasaules bagātākajās valstīs, patērē 17 reizes vairāk enerģijas nekā atlikušie 80% cilvēku, kas dzīvo nabadzīgākajās valstīs. Laikā, kad cilvēki attīstītajās valstīs kopumā izmanto vairāk fosilā kurināmā, nekā tiem nepieciešams, jaunattīstības valstīm steidzami vajadzīga pieeja fosilā kurināmā krājumiem, lai samazinātu nabadzību un uzlabotu ekonomisko stāvokli. Lai saražotu enerģiju, kas nepieciešama vienas parastas skolas klases apsildīšanai, apgaismošanai un iekārtu darbināšanai, katru gadu tiek saražots arī 4000 kilogramu oglekļa dioksīda – šā daudzuma pietiek, lai ar gāzi piepildītu četrus gaisa balonus, kuru diametrs ir 10 metru. Enerģijas pārskatu dati liecina, ka pat visvienkāršākie pasākumi enerģijas taupīšanā samazina skolas izdevumus par kurināmo par 10%.Kompaktās dienasgaismas spuldzes dod piecas reizes vairāk gaismas uz vienu vatu nekā tradicionālās volframa spuldzes. Vismodernākie dienasgaismas elektropiederumi var būt pat sešas vai septiņas reizes efektīvāki. Enerģijas patēriņa izpēte dod skolēniem iespēju noskaidrot problēmas šajā jomā un izveidot darbības plānu, lai efektīvāk samazinātu enerģijas patēriņu skolā. Gaidīšanas režīmā elektroierīce var patērēt līdz pat 40% no parastā enerģijas patēriņa.

 

Skolas vide un apkārtne

Tuvējā apkārtne ir svarīga un nozīmīga vērtība jebkurai skolai. Pareizi kopta un veidota, tā kļūst ne tikai par spēļu laukumu, bet arī par bagātīgu vidi izziņas procesā. Mācīšanās ārpus ierastās skolas vides – dabā, vietējā sabiedrībā, dažādās pašvaldības iestādēs, privātos uzņēmumos, zemnieku saimniecībās utt. –padara mācīšanos dzīvāku un autentiskāku. Tas arī dod skolēniem iespēju satikt dažādus cilvēkus un mācīties no viņu pieredzes. Ir vismaz 10 labu iemeslu, kāpēc mācīties ārpus klases telpām!

  1. Labāki rezultāti dažādos mācību priekšmetos.
  2. Produktīvāks mācību process.
  3. Radoša pieeja mācību procesam.
  4. Labāka dabas, zinātnes un vides izpratne.
  5. Uzlabojas veselība.
  6. Labāka koordinācija.
  7. Daudzveidīga mācīšanās.
  8. Labākas sociālās prasmes.
  9. Labāk tiek iepazīta vietējā apkārtne.
  10. Tieša pieredze.

Mežs

Gandrīz pie katras skolas Latvijā – gan laukos, gan pilsētā – aug kāds koks, tuvumā atrodas parks vai mežs. Un ne tikai skolas soli, bet arī grāmatas un burtnīcas ir darinātas no koka. Mežs mums ir visapkārt. Veselīgs un daudzveidīgs. Mežs – mūsu nacionālā bagātība. Bet cik daudz par to zinām, to sajūtam? Vai mūsdienu steidzīgajā pasaulē mākam to novērtēt? Mežainums (meža platība, kas izteikta procentos no valsts teritorijas) Latvijā pusotras reizes pārsniedz vidējo mežainumu pasaulē. Mūsdienās mežs Latvijā aizņem 50% no valsts kopplatības. Latvija ir sestā mežainākā valsts Eiropā. Mums ir vairāk nekā 1,4 ha meža uz katru iedzīvotāju. Aptuveni ceturtā daļa no Latvijas valsts mežiem ir īpaši aizsargāti. Tas nozīmē, ka kokmateriālu ieguve šajos mežos ir daļēji ierobežota vai pilnīgi aizliegta. 15% no valsts īpašumā esošajiem mežiem ir izveidotas īpašas aizsardzības zonas. Kopš 2003. gada valsts īpašumā esošie meži ir pilnībā sertificēti pēc FSC sistēmas, kas garantē to, ka mežus apsaimnieko, ievērojot vides aizsardzības, darba drošības un sabiedrības ekonomiskās intereses.

Kas var iesaistīties ?

Ekoskolu programmā var darboties jebkura mācību iestāde – sākot no bērnudārza un beidzot ar augstskolu. Arī interešu centri vai tautas universitātes var veiksmīgi iesaistīties – galvenais, lai iestādē notiktu mācības un būtu iespēja izveidot Ekopadomi. Latvijā jau vairākus gadus programmā ir iesaistījušās pirmsskolas izglītības iestādes.

 

Sadarbība

Ekoskolu programma sniedz labu pamatu skolu savstarpējai sadarbībai, tajā skaitā arī ar ārvalstu ekoskolām. Bez savstarpējās pieredzes apmaiņas pastāv arī lieliska iespēja sadarboties kāda konkrēta projekta īstenošanā. Lai katra ekoskola sekmīgāk varētu atrast sev vēlamo partneri, ir izstrādāta starptautiskā datu bāze, kurā var reģistrēties ikviena ekoskola. 2005.-2006. gadā tika īstenots projekts COPE (Children, Outdoor, Participation, Environment), kurā piedalījās 42 ekoskolas no deviņām valstīm, to skaitā piecas no Latvijas. Projekta ideja bija veicināt gan skolas apkārtnes izpēti, gan arī mācību nodarbības ārā. Dažas COPE projekta idejas: sporta laukumi parkā, āra klase, akcijas, kas samazina transporta plūsmu skolas tuvumā, aktīvs skolas pagalms, pašiem savs zaļumu dārziņš vai siltumnīca, viena mācību stunda brīvā dabā katru nedēļu, orientēšanās trase skolas apkārtnē, skrituļošanas laukumi, droša un tīra peldvieta netālajā ezerā vai upē, dabas taka, ekskursijas tuvējā mežā. Ļoti liela loma ekoskolas sekmīgam darbam ir pašvaldības atbalstam. Un kāpēc gan lai pašvaldība neatbalstītu tādu skolu, kas samazina savu enerģijas un ūdens patēriņu, atkritumu daudzumu un rūpējas par apkārtnes sakopšanu?! Tāpat ļoti apsveicams ir uzņēmumu atbalsts dažādiem skolu zaļajiem projektiem, jo ko līdz labas un videi draudzīgas idejas, ja tās nevar īstenot? Katru gadu ar Latvijas Vides aizsardzības fonda un VAS «Latvijas valsts meži» atbalstu ekoskolu koordinatori pulcējas uz 3 dienu vasaras nometni, kurā savstarpēji apmainās ar pieredzi, kā arī tiekas ar vadošajiem Latvijas vides ekspertiem. Lai arī ekoskolu skaits Latvijā katru gadu pieaug, tomēr mēs vēlētos iedrošināt arvien jaunas skolas pievienoties programmai. Piemēram, Īrijā, nav nevienas pašvaldības, kuras teritorijā nebūtu kāda ekoskola. Kopējais ekoskolu skaits šajā valstī sasniedzis jau 400.

 

Vides izglītības fonda programmas

 zz

Zilais Karogs – pasaulē populārākais tūrisma ekosertifikāts, kas tiek plaši atpazīts gan iedzīvotāju, gan pašvaldību un vides institūciju starpā. Zilā Karoga programma peldvietām balstās uz 27 izvirzītiem stingriem kritērijiem, kuri jāizpilda, lai varētu pretendēt uz ekosertifikāta iegūšanu. Šie kritēriji attiecas uz visiem apsaimniekošanas aspektiem – drošību, servisu, vides kvalitāti, kā arī izvirza striktas prasības pašvaldībai vides normatīvo aktu izpildīšanā. Zilā Karoga kampaņa ir pierādījusi sevi kā ļoti lietderīgu instrumentu vides jautājumu sakārtošanai pašvaldībās. Līdzdalība ZK pašvaldībās tiek sasaistīta ar plašākām vides izglītības aktivitātēm un iedzīvotāju iesaistīšanu vides jautājumu risināšanā.

 

zzz

Ekoskolas – viens no visaptverošākajiem un arīdzan populārākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē. Programmas pamatā ir vienkāršas un brīvi piemērojamas, bet tajā pašā laikā savu efektivitāti jau drīz apliecinošas vides pārvaldes sistēmas izveide skolā, šajā procesā iesaistot visus skolas dzīvē iesaistītos. Skolas līdzdalība Ekoskolu programmā norisinās caur pārvaldes sistēmas izveidošanu un darbību, kā arī skolas regulāru darbu ar apkārtējās vides jautājumiem. Ekoskolas ir atvērta un demokrātiska programma, kas sniedz iespēju skolēniem veidot un īstenot aktīvu attieksmi un pieņemt lēmumus par vides uzlabošanu gan skolā, gan mājās.

 

zzzz

Jaunie Vides reportieri ir vidusskolu jauniešiem paredzēta programma. Tā rosina jauniešus aktīvi iesaistīties vietējās vides un sabiedrības attīstības problemātikas aktualizēšanā, šo aktivitāti apvienojot ar mācību priekšmetos iegūto zināšanu pielietošanu un vērtīgu jaunu iemaņu apgūšanu, kā arī iepazīšanos ar iespējamo profesiju izvēli.

 

 

Izzini mežu – programmas mērķis ir veicināt skolu jaunatnes vispusīgu izglītību par meža nozīmi un vērtībām. Programma rosina skolotājus iekļaut vispārējās izglītības mācību priekšmetos tēmas un pasākumus, kas saistīti ar praktisko zināšanu un iemaņu gūšanu, ejot un mācoties dabā. Programmas uzmanības lokā ir visas daudzpusīgās cilvēku darbības saistībā ar mežu. Programmas ietvaros norisinās ne vien skolēnu, bet arī skolotāju izglītošana un apmācība.

 

zzzzz

Zaļā atslēga – starptautiska tūrisma ekosertifikācijas sistēma. Tā aptver kritērijus infrastruktūras, pārvaldes un komunikācijas jomās, un tās mērķis ir samazināt tūrisma negatīvo ietekmi uz vidi un veicināt vides pārvaldes sistēmu ieviešanu tūrisma sektorā.