Miķeļdiena Rotaļu grupā 2020
Miķelim gaili kāvu
Sarkanām kājiņām,
Lai redzēju kumeliņu
Bez guntiņas pabarot.
Senie latvieši Miķeļdienā — 29.septembrī —, atzīmēja vasaras beigas. Tie ir rudens saulgrieži, kad saule pagriežas uz ziemas pusi, atnesot tumšus vakarus un veļu laiku.
Miķeļi ir arī ražas svētki – tika rīkotas svinības, kā jau citos saulgriežus. Var jau pat sākties ziemas laikam raksturīgie masku gājieni. Miķeļos godina auglības un pārpilnības simbolu Jumi. Jumis ir cilvēciskots teiksmu tēls. Latviešiem Jumis ir Dieva dotās ražas un auglības daudzinājums, kura redzamā zīme visbiežāk izteikta kā divas vārpas viena stiebra galā. Jumis savā pirmatnējā nozīmē satur dzīvības saglabāšanas, turpināšanas un vairošanas principu.
Līdz Miķeļiem ražai ir jābūt zem jumta, vien kāposti varot palikt dārzā. Ja dārzā kaut kas vēl nav novākts, tas veikli jāizdara, jo Miķelis var sarūpēt sniegu un salu. Līdz ar Miķeļiem beidzas saimniecības un dārza darbu gads, kas aizsākās Jāņos ar siena pļaušanu.
Atzīmējot Miķeļdienu Nīkrāces pamatskolas Rotaļu grupas bērni, kopā ar vecākiem bija mājās pagatavojuši savas rudens gleznas – rudens ainavas no dabā sastopamajiem materiāliem.
Lai nostiprinātu savas zināšanas par Miķeļdienu bērni devās ciemos uz ciema bibliotēku, kur kopā ar bibliotekāri noskaidroja grāmatās apkopotās zināšanas par Miķeļdienu un tās svinēšanas tradīcijām. Kā arī gatavoja dažādus našķus no dabas veltēm.
Teksts: Līga PRIKULE
Foto: Ilze ZANERIBA